Ekoloģija
Kad automobīlis ar mehānisko transmisiju ieskrienas tālākai kustībai, autovadītājs secīgi izmanto visus, vai gandrīz visus pārnesumus.
Darbs uz katru pārnesumu tiek pārvadīts ar dzinēja vārptas griešanās frekvences izmaiņām no mazas līdz maksimālai, kā likums, pie pilnas degvielas padeves. Pēc maksimālās vērtības sasniegšanas dzinēja vārpstas griešanās frekvence strauji samazinās, lai cikls atkārtotos pie nākamā pārnesuma. Dzinējam darbojoties šādā režīmā atmosfērā nokļūst daudz toksisku vielu.
Izmantojot hidromehānisko transmisiju ekoloģiskie rādītāji uzlabojas, pateicoties mazākam transmisiju skaitam, kā arī
līdzenām dzinēja varpstas griešanās frekvences izmaiņām pie pārnesumu pārslēgšanās. Literatūrā tiek minēti gadījumi, kad auto ar mehāniskajām pārnesumu kārbām, to neatbilstības dēļ ekoloģiskajām prasībām nav izdevies pārdot, taču tas kļuva iespējams pēc hidromehāniskās transmisijas uzstādīšanas, šādi sasniedzot atbilstību ekoloģiskajām prasībām.